Vasaras saulgrieži

Klāt laiks, kad svinam visgarāko dienu un visīsāko nakti jeb Jāņus. Šos svētkus varam uzskatīt par vislatviskākajiem mūsu tautas svētkiem, kuros tiek ievērotas arī īpašas tradīcijas. Dienu pirms Jāņiem, 23. jūnijā jeb Līgo dienā, cilvēki dodas uz pļavām vākt puķes, smilgas un zālītes, lai pītu sieviešu vainagus un rotātu māju.

Noteikti nevar aizmirst par meijām, kas piešķir ne tikai svētku izjūtu, bet arī sniedz patīkamu aromātu. Šīs svētku tradīcijas veidojušās jau kopš seniem laikiem, tāpēc ir vērtīgi, ja vēl aizvien saglabājam vecmāmiņas siera pagatavošanas receptes un Jāņu rotaļas.

Jāņu mielasts

Mūsdienās gandrīz vai neviens Jāņu mielasts nav iedomājams bez dažāda veida salātiem, šašlikiem un uzkodām, bet tie nav īstie Jāņu ēdieni, ko likt uz svētku galda. Kādiem ēdieniem noteikti jābūt uz svētku galda? Lūk, pašgatavots mielasts, ko Jāņos cēluši galdā mūsu senči:

Siers un jo labāk, ja pašas saimnieces siets. Siera apaļā forma simbolizē sauli un pasauli. Kā vēsta sens latviešu ticējums – ja saimniece Jāņos nesien sieru, tad govis nedos pienu;

Alus, ko ieteicams brūvēt mājas saimniekam. Alus simbolizē ražību un valgmi. Kā viens no senākajiem alus veidiem ir medalus, ko saimnieki brūvējuši jau izsenis, bet mūsdienās tas kļuvis pazīstams salīdzinoši nesen.

Jāņu tradīcijas

Cik daudzas ģimenes šobrīd ievēro Jāņu tradīcijas, kas radušās jau mūsu sentēvu laikā? Senajos laikos vienmēr ģērba skaistus tautas tērpus un pina vainagus. Tāpat arī vienmēr spēlēja rotaļas, dziedāja Jāņu dziesmas un, protams, lēca pāri ugunskuram. Lasiet, kādas tradīcijas no mūsu senčiem esam saglabājuši arī mūsdienās.

• Papardes zieda meklēšana – tautas ticējumi vēsta, ka papardes zieds uzzied tikai Jāņu naktī;
• Ugunskurs – mēdz teikt, ja uguns tālāk redzama, tad lielāka laime sagaidāma;
• Jāņuzāļu lasīšana – vainagu darināšanai un mājas rotāšanai;
• Vainagu pīšana – sievām vainagus pin no dažādiem pļavu ziediem un zālītēm, savukārt kungiem vainagus darina no ozola lapām;
• Alus un siers – tradicionālais Jāņu mielasts;
• Apdziedāšana – ar apdziedāšanu uzmundrina tos, kuri kļuvuši slinki un nevīžīgi;
• Pirtī iešana – pirtī jādodas, kad visi darbi padarīti, un jāperas ar ozollapu un bērzu slotiņām;
• Mazgāšanās rīta rasā – ja sievietes mazgāsies rasā, būs skaistas.

Ticējumi

Kam mūsu senči ticējuši, svinot vasaras saulgriežus? Tautas ticējumi mums pazīstami jau kopš seniem laikiem, un dažus no tiem mēdzam pieminēt arī vēl šobrīd.

• Jāņu vakarā lasītās Jāņu zāles noder pret visām slimībām;
• Lai labāk raža augtu, Jāņu naktī kailam jāskrien ap lauku;
• Lai nekostu odi, Jāņu vakarā jālec pāri ugunskuram;
• Tas, kurš Jāņu naktī guļ, gulēs visu vasaru;
• Jāņu naktī ozollapu vainags jāmet ābelē. Cik reizes vainags nokritīs zemē, tik gadi vēl jāgaida līdz precībām;
• Ja Jāņu vakarā meita skatās ūdenī, atspulgā var redzēt savu nākamo vīru;
• Ja Jāņu naktī govis mauj, tad būs lietains rudens;
• Jāņu rītā pirms saullēkta jādodas strautā muti mazgāt, lai būtu skaists.