Uz pirti pērties!

Iešanu pirtī un pēršanos ar pirts slotām var dēvēt par latviešu tradīciju. Gandrīz neviena lauku māja nav iedomājama bez mazas, bet pašu celtas pirtiņas, kur palutināt savu ķermeni un iegūt veselību. Laikam ejot, mainījušies gan pirts veidi, gan īpašie pirts rituāli, taču jāatzīst, ka aizvien lielāks cilvēku skaits laiku pa laikam labprāt izbauda relaksāciju karstā pirtī, lai attīrītu organismu un garu. Vai iešana pirtī sāk kļūt par modes lietu? Tas jau nu gan jājautā mums katram pašam, kādēļ dodamies izkarsēties un veikt kādu pirts procedūru skaistumam un veselībai.

Mazliet no vēstures

Jau kopš 19.gadsimta pirtis Latvijā ir bijušas ne vien kā vieta, kur mazgāties, bet arī, kur sievietes mierā un klusumā laida pasaulē bērnus. Ar laiku slimnīcas aizstāja vienu no pirts funkcijām, taču dzīvojamo māju uzlabošana, ļāva tajās ierīkot vannas istabas ar silto ūdeni un vannu, līdz ar to pirtis aizvien biežāk sāka izmantot ne tik daudz kā mazgāšanās vietu, bet gan vietu, kur pēc smaga un nogurdinoša darba atjaunot spēku organismā. Izrādās, latvieši ir vienīgā tauta, kuriem ir garīgā pirtī iešana, līdz ar to mēs neapšaubāmi pirtis un pirts rituālus varam uzskatīt par neatņemamu mūsu valsts kultūras sastāvdaļu.

Pirts veidi

Jebkura pirts procedūra sniedz fizioloģisku iedarbību uz cilvēka organismu. Pirtis veicina sviedru izdalīšanos, kas palīdz izvadīt no organisma toksīnus un vielmaiņas gala produktus. Pēc pirts apmeklējuma cilvēka veselības stāvoklis uzlabojas, gūst harmoniju un atjauno spēkus.
Apmeklējot pirti, vissvarīgākie faktori ir temperatūra un relatīvais gaisa mitrums. Ņemot vērā šos faktorus, pirtis var iedalīt:

• Sausā gaisa pirts;

• Mitrā gaisa pirts;

• Tvaika pirts;

• Ūdens pirts.

Taču mūsdienās ir pieejamas arī vēl citas ķermeņa karsēšanas metodes.

Sausā gaisa pirts jeb sauna

Sausā gaisa pirtī temperatūra var sasniegt pat +140 līdz +160 grādiem pēc Celsija, tomēr par visoptimālāko saunas temperatūru tiek uzskatīts, ja temperatūra nepārsniedz +100 līdz +110 grādiem pēc Celsija. Šajās pirtīs siltumu dod neliela krāsniņa, kas tiek kurināta ar malkas vai elektrības palīdzību. Virs tās ir neliels akmeņu krāvums, kas sakarsē saunas gaisu. Šajā pirtī tradicionāli pirts slotas netiek izmantotas, bet smaržas radīšanai var izmantot dažādas ēteriskās eļļas. Pamīšus karsēšanai saunā, jāatveldzējas aukstā ūdenī, peldot vai apšļakstoties.

Tvaika pirts

Šo pirts veidu radījuši senie romieši un grieķi. Gaisa mitrums tajās ir 100%, tāpēc svīšana nerada ādas atdzišanu. Tvaika pirtīs temperatūra pavisam nedaudz pārsniedz ķermeņa temperatūru, citādi tiks pārslogota sirds. Tvaika pirtis palīdz mazināt stresu un iztīra elpceļus, tāpēc svarīga ir ēterisko eļļu izvēle. Ja iešana pirtī tiks kombinēta ar siltu dušu, tad iegūs patīkami atslābinošu efektu, taču, ja ar aukstu dušu, tad enerģijas lādiņu.

Infrasarkano staru pirts

Šīs pirts izcelsme meklējama Japānā un tās galvenais elements ir speciāla lampa. Infrasarkanais starojums sasilda ķermeni no iekšpuses, izraisot svīšanu. Pirtī temperatūra ir apmēram +50 grādi pēc Celsija. Infrasarkanie stari labvēlīgi ietekmē muskuļus un locītavas, novēršot to sāpes. Ir izpētīts, ka regulāra infrasarkano staru pirts apmeklēšana palīdz pret sirds un asinsvadu slimībām, kā arī dažādām infekcijām. Šīs pirtis kļūst aizvien pieprasītākas, jo neaizņem daudz vietas, līdz ar to tās var ierīkot pat dzīvoklī.