Sv.Valentīna diena – ieskats svētku tradīcijās

498. gadā pāvests Gelasijs 14. februāri pasludināja par Svētā Valentīna dienu, ko turpina svinēt arī mūsdienās. Leģenda par Valentīndienas rašanos, tās atzīmēšanu citur pasaulē – neliela pirmssvētku atkāpe manā tālākajā rakstā.

Leģenda par Sv.Valentīnu

Svētais Valentīns tiek uzskatīts par visu mīlētāju patronu jeb aizbildni. Valentīna diena apvieno gan kristīgās pasaules, gan Senās Romas tradīcijas, lai gan ziņas par svētku dienas izcelšanās vēsturi ir neskaidras. Pasaulē un sabiedrības vidū klejo divas leģendas.

Pirmā ir, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris, kurš slepus laulājis iemīlējušos pārus, neskatoties uz imperatora Klaudija II aizliegumu. Neprecēti vīrieši esot labāki karotāji, taču priesteris Valentīns nevarējis pieļaut tādu netaisnību pret iemīlējušiem pāriem. Klaudijs, kad uzzinājis par nepakļaušanos, Valentīnam piespriedis nāvessodu. Tiek uzskatīts, ka tas noticis aptuveni mūsu ēras 270. gadā.

Citas leģenda vēstījums turpina, ka cietumā ieslodzītais priesteris iemīlējies cietuma uzrauga meitā, kurai pirms nāves atstājis vēstuli ar parakstu “Tavs Valentīns”. Šo parakstu izmanto arī mūsdienās, sūtot Valentīna dienas apsveikumu.

Par Senās Romas pavasara festivālu “Lupercalia” un tā saistību ar Valentīna dienu var lasīt šeit.

Viens no Valentīndienas simboliem ir sarkanas rozes – mīlestības apliecinājums. Saskaņā ar leģendu tās radušās pateicoties grieķu skaistuma un mīlestības dievietei Afrodītei. Leģenda vēsta, ka Afrodīte sniegusies pie Adonīsa – sava iemīļotā -, un uzkāpusi uz baltu rožu krūma. Rožu ērkšķi viņu sadūruši un asinis nokrāsojušas baltās rozes tumši sarkanā krāsā.

Kā Valentīna dienu atzīmē citur  pasaulē?

Japānā Valentīndienu dēvē arī par vīriešu dienu, jo lielākoties vīrieši saņem dāvanas no savām mīļotajām. Diena tiek pavadīta arī diezgan skaļi – 14. februārī tiek rīkots konkurss par skaļāko mīlestības apliecinājumu. Tas notiek, uzkāpjot uz tilta un izkliedzot otrajai pusītei visu, ko vien vēlas teikt. Vispārliecinošākais un skaļākais mīlnieks kļūst par uzvarētāju un iegūst balvu.

Dienvidkorejā 14. februāra dienā sievietes saviem vīriem dāvina šokolādi, savukārt vīrieši sievietes apsveic 14. martā (Baltā diena). Dienvidkorejā ir arī Melnā diena, kas ir 14. aprīlī – ir tradīcija, ka tie, kas nesaņēma 14. februārī un 14. martā dāvanu, dodas uz Korejiešu restorānu ēst melnās nūdeles un “sēro” par savu vientuļo dzīvi.

Saskaņā ar pētījumiem Singapūras iedzīvotāji ir vieni no lielākajiem Valentīna dienas svinētājiem. Lielas dāvanas, milzīgi puķu pušķi un bagātīgas vakariņas.

2002. un 2008. gadā Saūda Arābijā reliģijas policija aizliedza visu Valentīndienas priekšmetu un sarkano lietu pārdošanu, jo diena tiek uzskatīta par kristiešu svētkiem. Tas radīja rožu un ietinamo papīru “melno tirgu”, un Valentīna dienu valsts ne-musulmanieši pamanās svinēt, tomēr klusi, neuzkrītoši un aiz slēgtām durvīm.

Par Valentīna dienas svinēšanas tradīcijām uzzini vairāk šeit.

Interesanti – kā to dēvē citur pasaulē?

Zviedrijā – Alla hjärtans dag (Visu siržu diena). To sāka svinēt 1960. gadā pateicoties ziedu industrijas komerciālajām interesēm un rietumu kultūras ienākšanai Eiropā.

Somijā – Ystävänpäivä, kas tulkojumā nozīmē Draugu diena.

Rumānijā – Dragobete, kas ir mīlētāju tradicionālā svētku diena. To atzīmē 24. februārī.

Latīņamerikas valstīs – Día del Amor y la Amistad”(Mīlestības un draudzības diena).

Gvatemalā Valentīna dienu atzīmē kā Día del Cariño (Simpātiju/Pieķeršanās diena).

Brazīlijā Dia dos Namorados (Mīlnieku diena) tiek svinēta 12. jūnijā

Noskaties animētu multfilmu “Sv. Valentīndienas vēsture”!

Lai mīļuma un sirsnības pilni šie svētki!